Sabiedriskais transports Vācijā

Attīstības ziņā, sabiedriskais transports Vācijā, ieņem pirmo vietu starp Eiropas valstīm. Pat vismazākajā Vācijas pilsētā regulāri kursē autobusi, bet lielākajās apdzīvotajās vietās ir attīstīta daudzpusīga gan virszemes, gan pazemes sabiedriskā transporta sistēma, kura ļauj brīvi pārvietoties jebkurā virzienā, un iedzīvotājiem nav vajadzības lietot automašīnas vai taksometrus.

Maršrutu shēmas un sabiedriskā transporta sarakstus var bezmaksas saņemt jebkurā tūrisma ofisā vai arī tie ir iekļauti vietējos ceļvežos.

Autobusi (Omnibusi) Vācijas pilsētās ir visizplatītākais transporta veids. Autobusu pieturas Vācijā tiek atzīmētas ar zaļu simbolu “H” (Haltestelle) un var būt aprīkotas ar speciāliem tablo, kuri rāda reālo laiku un maršruta autobusa pienākšanas laiku. Autobusu kursēšanas intervāls var samazināties sastrēguma stundās un palielināties agri no rīta un vēlu vakarā.

Daudzās Vācijas pilsētās eksistē autobusu nakts reisi. Centrālo pilsētu reģionos, vēsturiskajos centros ir izveidoti autobusu maršruti tūristiem, kuri aptver visinteresantākās apskates vietas.

Tramvaju ceļi (Trambahn) ir visās lielākajās un vidējās Vācijas pilsētās. Īpaši attīstīta tramvaju kustība ir valsts austrumu reģionos un Bavārijā. Daudzās Vācijas pilsētās, kurās ir vēsturiskas vietas, tramvaju ceļi ir ierīkoti pazemē.

Tramvaji kursē precīzi, pēc noteiktā saraksta, ar intervālu aptuveni 20 – 30 minūtes. Tramvaju pieturas, tieši tāpat kā autobusu pieturas ir atzīmētas ar zaļu “H” burtu un aprīkotas ar tablo, kurš rāda nākamā maršruta laiku.

Daudzām lielākajām un attīstītākajām Vācijas pilsētām (Berlīnei, Ķelnei, Hamburgai) ir līdzīgas pilsētas un piepilsētas vilcienu sistēmas – Stadtbahn un S – Bahn.

S – Bahn kursē pārsvarā pa dzelzceļa sliedēm un tiek uzskatīts par virszemes metro variantu, kurš var stiepties līdz tuvāko pilsētu robežām. Stadtbahn kursē pa tramvaja sliedēm un apkalpo pilsētas un zonas tās tuvumā. Pilsētas elektrisko vilcienu trases, tāpat kā metro trases, bieži vien atrodas pazemē.

Stadtbahn maršrutu nosaukumi sākas ar burtu “U”, bet S – Bahn ar burtu “S”, tieši tāpat tiek apzīmētas arī platformas, no kurām atiet vilcieni.
Lielākajās Vācijas pilsētās ir uzbūvēts metro – U – Bahn un Untergrundbahn, kuri pārsvarā kursē pa pilsētas centrālajiem rajoniem. Metro un pilsētas elektriskie vilcieni, Berlīnē un Minhenē, ir galvenie sabiedriskā transporta veidi. Ieeju metro Vācijā apzīmē ar burtu “U”.
Dažādos Vācijas reģionos ir sastopami arī citi sabiedriskā transporta veidi:

  • Zahnradbahn – zobratu dzelzceļa ceļi, kurus izmanto valsts kalnu rajonos.
  • Seilbahn – trošu ceļi vai funikulieri.
  • Schwebebahn – piekaramie dzelzceļi, visvecākais no tiem atrodas Drēzdenē.
  • H – Bahn/Hochbahn – viensliežu virszemes vilcieni.
  • R – Bahn – piepilsētas reģionālie elektriskie vilcieni.

Katrā Vācijas pilsētā vai rajonā sabiedrisko transportu pārvalda reģionālie transporta operatori, kuri regulē tarifus un braucienu cenas. Valsts reģioni ir sadalīti tarifu zonās, kuras parasti tiek sagrupētas atkarībā no apdzīvojamiem reģioniem.

Vācijā par braucienu sabiedriskajā transportā parasti maksā “viena biļete – viena zona”, šķērsojot katru tarifu zonu, jāpērk jauna biļete vai arī uzreiz jāpērk tāda biļete, kura darbojas vairākās zonas (ja ir regulāri jābrauc, tad tāda biļete ir daudz izdevīgāka).

Vidēji, viens neliels vai vidējs brauciens Vācijā, maksā no 1 – 4 eiro.