Mēs pat iedomāties nevaram, cik daudz cilvēku pārvietojas ar velosipēdu.

Visā pasaulē ir vairāk par vienu miljardu velosipēdu un tie tiek izmantoti ļoti dažādi: 70% velosipēdu izmanto kā pārvietošanās līdzekļus, 29% izmanto atpūtai un tikai 1% no visiem velosipēdiem, tiek izmantots sporta sacensībām. Daudzās valstīs velosipēds tiek izmantots kā sauszemes pārvietošanās līdzeklis, priekš attālumiem, kurus ir grūti veikt kājām. Attīstīto valstu vidū, vislielāko popularitāti tie ir ieguvuši Rietumeiropā, jo tur velosipēdi ir gandrīz 115 miljoniem iedzīvotāju.

Pirmo vietu, velosipēdu izmantošanas ziņā, ieņem Dānija. Tur gandrīz katrs dānis vidēji gada laikā nobrauc 893 kilometrus. Tur, jau kopš dzimšanas katram no viņiem ir skaidrs, ka mīt pedāļus ir ērti, ekoloģiski un veselīgi. Dānijā mēs varam vērot tādu parādību, ka velosipēds ir radījis nopietnu konkurenci automašīnām, protams, ka tam neizdosies pagaidām tās izkonkurēt, bet sacensties par izvēli viena vai otra labā – to gan var mēģināt darīt. Dānijā mūsdienās 20% braucienu tiek veikti ar velosipēdiem. Velo celiņi tiek uzturēti ideālā kārtībā. Dānijā ir 10, valsts nozīmes velo ceļi, kuru garums sasniedz 3300 km un kuri papildina citus, vietējā nozīmes ceļus. Ja Dānija ir velosipēdu valsts, tad Kopenhāgena – šīs valsts cienīga galvaspilsēta. Kopenhāgenā ir 300 velo celiņi, 1000 municipālo velosipēdu, kuri bez maksas tiek piedāvāti iedzīvotājiem, braukšanai pa pilsētu. Katrai Kopenhāgenas ieliņai ir savs velo celiņš, tur, bez maksas, uz jebkuru laiku, var iznomāt velosipēdu. Kā Kopenhāgenai izdevās kļūt par velosipēdu galvaspilsētu? Pirmkārt, jau tāpēc, ka velosipēdam piešķīra sabiedriskā transporta statusu, kuram ir priekšroka uz ceļa un krustojumos, pilsētā izveidoja velo ceļu tīklu un pat savus personīgos luksoforus, bet galvenais iemesls, tur automašīnām radīja tādus neizturamus ekonomiskos apstākļus, ka tās tagad, ir dārgs vaļasprieks, nevis pārvietošanās līdzeklis. Iegādājoties automašīnu, jāsamaksā nodoklis 200% no mašīnas vērtības, pilsētās vairs nav bezmaksas stāvvietu, un vadītājam, kurš atrodas pie automašīnas stūres, ne par mata tiesu nav vairāk priekšrocību, kā viņa kolēģim – velosipēda vadītājam, vēl vairāk – viņiem ir daudz vairāk jāpiekāpjas, jo velosipēdists salīdzinājumā ar automašīnas vadītāju, ir daudz vieglāk ievainojams.

Vēl viena, plaši atzīta velosipēdu valsts, ir Nīderlande. Te, velosipēdu izplatīšana ir kļuvusi par valsts politiku un tās attīstībai tiek veltīti 10% visu virszemes transportu izdevumu. Pilsētās tiek ierīkoti speciāli celiņi, kuri ir atdalīti ar baltām līnijām un noklāti ar speciālu, krāsainu segumu, velosipēdus drīkst ņemt līdz sabiedriskajā transportā. Kopējais velo ceļu garums, Nīderlandē ir 15 000 kilometru. Amsterdamā, daudzās viesnīcās ir ļoti viegli iznomāt velosipēdus. Šajā pilsētā, velosipēdi ir neatņemama sastāvdaļa un ir aprēķināts, ka katru dienu, tās ielās dodas aptuveni 400 000 velosipēdistu. Pasažieru vilcienos, velosipēdistiem, tiek piešķirti atsevišķi vagoni. Bet, pats galvenais ir tas, ka velosipēdistiem vienmēr ir priekšroka salīdzinājumā ar automašīnu vadītājiem.

Lielu popularitāti, velosipēdi ir ieguvuši arī Vācijā. Valstī, kuras iedzīvotāju skaits ir 83 miljoni iedzīvotāju, velosipēdu skaits ir aptuveni 150 miljoni. Daudzi no tiem ir paredzēti braukšanai pusguļus, mazas kravas pārvadāšanai, braukšanai divatā. Velo stāvvietas ir ērti pieejamas visā pilsētā, ir padomāts par tūristu ērtībām, viņi velosipēdus var iznomāt stacijās.

Vācijā par velo braucējiem arī ir parūpējušies, tur ir izveidots daudz velo ceļu, kuru virsmas ir uzbūvētas no sarkana bruģakmens. Vācija ir pieņemts, ka pat kājāmgājējiem nav pieklājīgi iet pa šo ceļu, nemaz jau nerunājot, par braukšanu ar automašīnu. Arī no velobraucējiem, šajā valstī tiek pieprasīts ievērot likumus – braucot ar velosipēdu ir jābūt skaidrā un nedrīkst šķērsot ceļu pie sarkanās gaismas, jāievēro ceļa zīmes. Minsterē ir vislielākā Eiropā velosipēdu stāvvieta, tā aizņem milzīgu laukumu un tur tiek novietoti tūkstošiem velosipēdu. Šī pilsēta vairākas reizes ir saņēmusi balvu “Vācijas Zelta Spieķis” par ekoloģiski tīrā un veselībai noderīgā transporta veida – velosipēda, propagandēšanu.